Kremlis jaucas citu valstu vēlēšanās un referendumos: METODES

Kremļa arsenālā ir vismaz 10 metodes, ar kuru palīdzību tas iejaucas citu valstu vēlēšanās. Šīs metodes iedalāmas četrās veidos: 1. – informācijas sagrozīšana, 2. – kiberuzbrukums, 3. – politiskā pielīšana un 4. – tieša iejaukšanās.

Turklāt Kremlis nejaucas citu valstu vēlēšanās pēc kaut kāda īpaša universāla šablona. Katrs gadījums ir atšķirīgs, un attiecīgās operācijas laikā tiek pielietota noteikta unikāla iejaukšanās metožu kombinācija, kas atbilst Kremļa izvirzītajiem mērķiem, specifiskajam kontekstam un mērķvalsts vai vēlēšanu procesa ievainojamībai.

Vairums šo metožu pārklājas un pastiprina viena otru, parasti, ja tiek konstatēta viena no metodēm, tad bieži vien tā norāda uz vēl kādu citu pielietoto metodi. Piemēram, izvērstā Kremļa pikšķerēšanas operācija pret kādu no ārvalstu politiskajām kampaņām varētu norādīt uz Kremļa nodomu kaut ko uzlauzt un nopludināt informāciju vai dezinformāciju. Parasti sociālo mediju kampaņu ietvaros tiek izplatīta dezinformācija un sakāpinātas emocijas, dažreiz to visu kombinējot ar „pielīšanu” vienam vai otram politiskajam spēkam.

Kremļa iejaukšanās ārvalstu vēlēšanu procesos būtībā ir ilgtermiņa pasākums. Daudzas no šīm metodēm tiek pielietotas dažādos mērogos jau ilgi pirms pašām vēlēšanām, bet ar daudz lielāku intensitāti tās tiek pielietotas jau priekšvēlēšanu un vēlēšanu kampaņu laikā. Principā kaut kādu ārēju aktoru, mūsu gadījumā, Kremļa pūliņi ietekmēt politiskos procesus ir kļuvuši par mūsu politiskās ainavas neatņemamu sastāvdaļu. Piemēram, nekas neliecina par to, ka Kremļa dezinformācijas karš pret Eiropu mazinātos, turklāt ziņojumi par Kremļa kiberuzbrukumiem ir jau kļuvuši par ierastu ikdienišķu lietu.

Attiecīgā Kremļa informācijas manipulēšanas ilgtermiņa stratēģija izriet no jau padomju laikos izstrādātās „aktīvo pasākumu” koncepcijas, kura paredz lēnu ideoloģiskās apstrādāšanas procesu un psiholoģisko karu daudzu gadu garumā, lai mainītu mērķauditorijas realitātes uztveri, tādejādi liekot tai rīkoties tā, kā ir izdevīgi ienaidniekam, proti, mūsu gadījumā, Kremlim. Pašlaik izvērstās Kremļa ietekmes operācijas būtībā notiek šīs te pašas padomju stratēģijas ietvaros, tikai tagad tā ir pielāgota un atbilst digitālajam laikmetam.

METODES

1. DEZINFORMĀCIJA

Metodes veids: INFORMĀCIJAS SAGROZĪŠANA

Definīcija:

Ziņu satura safabricēšana vai apzināta sagrozīšana ar mērķi maldināt mērķauditoriju, tādejādi piesārņojot informācijas telpu, padarot uz faktiem balstīto realitāti daudz neskaidrāku un izplatot maldinošus vēstījumus par zīmīgākajiem notikumiem un jautājumiem, lai manipulētu ar sabiedrisko viedokli. Kremļa ietekmes un iejaukšanās operācijas visbiežāk redzamas dezinformācijas veidā. Svarīgi ir tas, ka tā neattiecas tikai uz vēlēšanu cikliem, bet tā ir kļuvusi arī par pastāvīgu mūsu informācijas ekosistēmas sastāvdaļu.

Mērķis:

Dezinformācija tiek izplatīta ar mērķi paralizēt demokrātijas procesu, šķeļot un polarizējot sabiedrību, radot neskaidrību un šaubas par uz faktiem veidotās realitātes patiesīgumu un mazinot ticību demokrātisko politiķu un institūciju godīgumam.

Gadījumi: Vēlēšanas Ukrainā 2014, Referendums Vācijā par ES-Ukrainas asociācijas līgumu 2016, Brexit referendums 2016, Vēlēšanas ASV 2016, Katalonijas neatkarības referendums 2017, Vēlēšanas Vācijā 2017, Vēlēšanas Francijā 2017 un Vēlēšanas Itālijā 2018.

2. POLITISKĀ REKLĀMA

Metodes veids: INFORMĀCIJAS SAGROZĪŠANA

Definīcija:

Tiek sagrozīta informācija, lai izveidotu viltus identitātes un viltus sociālo mediju kontus, kas tiek izmantoti, lai, piemēram, nopirktu tiešsaistes politiskās reklāmas, galvenokārt sociālajos medijos, ar mērķi izplatīt dezinformāciju par noteiktām politiskajām partijām, kandidātiem, jautājumiem un publiskajām personām.

Mērķis:

Attīstīt un mākslīgi uzpūst noteiktu politisko partiju, kandidātu, jautājumu un publisko personu (ne)popularitāti, ar mērķi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Gadījumi: Brexit referendums 2016, Vēlēšanas ASV 2016 un Vēlēšanas Vācijā 2016.

3. EMOCIJU SAKĀPINĀŠANA

Metodes veids: INFORMĀCIJAS SAGROZĪŠANA

Definīcija:

Viltus kontu, troļļu un botu izmantošana sociālajos medijos un interneta vietnēs, kur iespējama diskusija, piemēram, ziņu lapu komentāru sadaļās, ar mērķi izplatīt dezinformāciju un panāktu noteiktu vēstījumu pārsvaru informācijas telpā. Emocijas tiek sakāpinātas divējādi – tieši (kur avots ir viegli identificējams) un netieši (kur avots nav īsti skaidrs, tas ir nomaskēts, lai slēptu attiecīgās operācijas pasūtītājus un izpildītājus, proti, mūsu gadījumā, Kremli un tā specdienestus). E-pasta vēstuļu ķēdes ir vēl viens šīs metodes paveids, kas tiek izmantots, lai ietekmētu vecāka gājuma cilvēkus centrālajā Eiropā un Austrumeiropā, jo šī mērķauditorija tiek uzskatīta par mazāk izglītotu digitālo tehnoloģiju lietošanā.

Mērķis:

Panākt dezinformācijas un attiecīgo vēstījumu plašāku izplatīšanos un redzamību, tādējādi panākot lielāku sociālo noslāņošanos un sabiedrības polarizēšanos, kā arī, lai vairotu apjukumu un šaubas par īsto realitāti, kas balstīta uz īstiem faktiem, un grautu ticību demokrātiskajiem politiķiem un institūcijām.

Gadījumi: Brexit referendums 2016, Vēlēšanas ASV 2016, Katalonijas neatkarības referendums 2017, Vēlēšanas Vācijā 2017, Vēlēšanas Francijā 2017 un Vēlēšanas Itālijā 2018.  

4. IDENTITĀTES VILTOŠANA

Metodes veids: INFORMĀCIJAS SAGROZĪŠANA

Definīcija:

Kāds vai organizēta grupa veido viltus identitātes internetā ar mērķi nodrošināt viltus komunikāciju un mijiedarbību ar mērķauditoriju. Viltus identitāte var tikt izveidota vairākos veidos, tai skaitā izveidojot viltus sociālo mediju kontus un vietnes, lai izplatītu dezinformāciju, politiskās reklāmas un lai personificētu noteiktus indivīdus ar ko veikt sarežģītas pikšķerēšanas un hakerēšanas operācijas.

Mērķis:

Atkarībā no tā, kāds mērķis sasniedzams, tiek veidotas dažādas viltus identitātes. Piemēram, kāds var izveidot viltus sociālo mediju kontu, lai izplatītu dezinformāciju, noorganizētu pasākumu vai panāktu noteiktu mērķauditorijas reakciju, izliekoties par kādu citu, lai neatklātu sevi. Savukārt motīvs varētu būt tā pati pikšķerēšana ar mērķi izkrāpt/nozagt no mērķauditorijas akreditācijas datus, ko pēc tam izmantot kiberuzbrukuma veikšanai.

Gadījumi: Brexit referendums 2016, Vēlēšanas ASV 2016, Vēlēšanas Francijā 2017 (skatīt arī šeit), Vēlēšanas Vācijā 2017 un Vēlēšanas Itālijā.

5. KIBEROPERĀCIJAS AR MĒRĶI UZLAUZT UN NOPLUDINĀT

Metodes veids: INFORMĀCIJAS SAGROZĪŠANA UN KIBERUZBRUKUMS

Definīcija:

E-pasta adrešu un dokumentu uzlaušana un zagšana, izvēršot hakerēšanas un pikšķerēšanas operācijas. Pēc tam iegūtā informācija tiek publiskota, izmantojot trešo pusi, lai neatklātu operācijas veicēju. Nozagtie dokumenti var tikt sagrozīti (daži pat safabricēti), lai radītu lielāku skandālu/diskusiju informācijas telpā un publiski diskreditētu mērķi/upuri.

Mērķis:

Atmaskot, apkaunot vai kā citādi pazemot noteiktu indivīdu, kampaņu vai organizāciju, lai tādejādi ietekmētu sabiedrisko viedokli, piemēram, vēlēšanu laikā.

Gadījumi: Vēlēšanas Ukrainā 2014, Vēlēšanas ASV 2016, Vēlēšanas Francijā 2017 un Vēlēšanas Vācijā 2018.

6. KIBEROPERĀCIJAS AR MĒRĶI IEVĀKT INFORMĀCIJU

Metodes veids: KIBERUZBRUKUMS

Definīcija:

Hakerēšanas operācijas pret valsts institūcijām un sabiedriski ietekmīgām organizācijām, piemēram, domnīcām, NVO un mediju organizācijām.

Mērķis:

Ievākt izlūkinformāciju par attiecīgo institūciju aktivitātēm un to pētījumiem, lai noskaidrotu to vājākās vietas, ko varētu izmantot nākotnē, kā arī, lai radītu pateicīgus apstākļus potenciālām hakerēšanas un nopludināšanas operācijām.

Gadījumi: Vēlēšanas ASV 2016 (pirms un pēc), Vēlēšanas Itālijā 2018, Vēlēšanas ASV 2018, Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019.

7. UZBRUKUMI DATORSISTĒMĀM

Metodes veids: KIBERUZBRUKUMS

Definīcija:

Uzbrukums datorsistēmām un tīkliem notiek, pielietojot dažādas specifiskas kiberuzbrukumu taktikas. Visbiežāk, tie, kas to dara, cenšas uzlauzt attiecīgās valsts elektronisko vēlēšanu sistēmu, balsotāju datubāzes un citus saistītos IT tīklus. Parasti, tie ir DDOS uzbrukumi, balsotāju datubāzu hakerēšanas (lai savāktu vai sagrozītu informāciju) un manipulēšana ar elektronisko balsu sūtīšanas/skaitīšanas sistēmām. Iespējams, tas tiek darīts, lai mainītu balsošanas rezultātus.

Mērķis:

Šeit uzbrukumu motīvi ir atkarīgi no attiecīgās valsts elektroniskās infrastruktūras, proti, IT sistēmām un tīkliem. Uzbrukumu mērķis var būt izlūkošanas datu vākšana, lai noskaidrotu vājākās vietas, lai tās izmantotu kaut kad nākotnē pēc vajadzības. Uzbrukumu mērķis var būt arī iznīcināt datus/informāciju (sagrozīt balsotāju datubāzēs esošo informāciju un manipulēt ar balsīm), vai arī lai grautu ticību attiecīgo vēlēšanu IT sistēmu un tīklu funkcionalitātei, tādējādi apšaubot konkrētā kandidātā vai partijas sasniegtos vēlēšanu rezultātus, kā arī apšaubot pilnīgi visu vēlēšanu rezultātu leģitimitāti.

Gadījumi: Vēlēšanas Ukrainā 2014, Kiberuzbrukums Vācijas Bundestāgam 2015, Vēlēšanas ASV 2016, Vēlēšanas Vācijā 2017.

8. SADARBĪBA AR ELITI

Metodes veids: PIELĪŠANA UN ATBALSTĪŠANA

Definīcija:

Ārējie aktori, mūsu gadījumā, Kremlis veido labas attiecības ar sabiedrības elites pārstāvjiem. Šīs attiecības var tikt kultivētas vairākos veidos, to skaitā ar biznesa un tirdzniecības iniciatīvām, ar akadēmisko un institucionālo ietekmi, izmantojot prokremlisko ekspertu aģentūru, slēdzot sadarbības līgumus ar politiskajām partijām (piemēram ar Putina partiju „Vienotā Krievija” sadarbības līgumus (bija) ir noslēgušas vairākas Eiropas Savienības valstu partijas), kā arī „operatīvos aģentus”, kas ir iefiltrējušies mērķvalstu aprindās (piemēram, bij tāds gadījums ar Kremļa spiedzi Mariju Butinu ASV).

Mērķis:

Ietekmēt ārvalstu politisko lēmumu pieņemšanas procesu un sabiedrisko viedokli mērķvalstī.

9. PARTIJU UN VĒLĒŠANU KAMPAŅU FINANSĒŠANA

Metodes veids: PIELĪŠANA UN ATBALSTĪŠANA

Definīcija:

Atklāta vai slēpta finansējuma nodrošināšana attiecīgajām politiskajām partijām vai politiskajām kampaņām. Parasti tas notiek, iesaistot kādu trešo pusi, piemēram, NVO, kas nav tieši saistīta ar Kremli.

Mērķis:

Atbalstīt un uzlabot kādas politiskās partijas vai politiskā kandidāta vēlēšanu rezultātus, tādejādi cenšoties realizēt Kremļa intereses.

10. TIEŠA IEJAUKŠANĀS

Metodes veids: TIEŠA IEJAUKŠANĀS

Definīcija:

Principā tā ir atklāta vai slēpta militāra spēka izmantošana, lai iejauktos kādas ārvalsts politiskajos notikumos un demokrātiskajā procesā. Tas viss notiek plašāka hibrīdkara operācijas ietvaros, kā rezultātā tiek pārkāpta attiecīgās mērķvalsts teritoriālā suverenitāte un vienotība.

Mērķis:

Krasi mainīt attiecīgās mērķvalsts politisko kursu. Šī metode, parasti tiek pielietota tad, kad jau visas citas pielietotās ietekmes metodes nav vainagojušās ar vēlamo rezultātu.

Gadījumi: Gruzija (kopš 2008.gada), Ukraina (kopš 2014.gada – Krimas aneksija un iebrukums Austrumukrainā) un Melnkalne (plānotais valsts apvērsums 2016.gadā).

Tad kad ir radusies nepieciešamība novērtēt un adekvāti reaģēt uz „ienaidnieka” centieniem iejaukties citas valsts vēlēšanās, būtu jānoskaidro trīs lietas – vai tas ticis darīts tieši ar kādas citas valsts valdības, mūsu gadījumā, ar Kremļa, ziņu; vai tas ticis darīts ar kādas citas valsts valdības, mūsu gadījumā, ar Kremļa, netiešu atbalstu; un vai tas ticis darīts neatkarīgi no kādas citas valsts valdības, mūsu gadījumā, Kremlim nezinot, proti, to ir darījis kāds cits, izrādot neatkarīgu iniciatīvu.

KREMĻA TIEŠA IEJAUKŠANĀS: tās ir tādas aktivitātes, kuras Kremlis ir vai nu tieši finansējis, vai arī veicis pats, vai arī ir licis tās veikt kādai no valsts institūcijām (piemēram, armijai un specdienestiem).

KREMĻA SANKCIONĒTA IEJAUKŠANĀS: tās ir tādas aktivitātes, kuras Kremlis ir neformāli atbalstījis, bet valdība vai valsts institūcijas nav tās tieši finansējušas vai veikušas.

PROKREMLISKA IEJAUKŠANĀS: tās ir tādas aktivitātes, kuras veic nevalstiski aktori un to darbību „it kā” nekoordinē valdība, bet tās atbilst Kremļa interesēm. Parasti, tie ir „neatkarīgi” hakeri/haktīvisti, pašmāju dezinformācijas vietnes, kuras atgremo prokremliskos vēstījumus, utml.

PAPILDUS AVOTI PAR ATTIECĪGO TĒMU

Russian Election Meddling in the US and Beyond”. (2018). EUvsDisinfo.

Election Interference in the Digital Age: Building Resilience to Cyber-Enabled Threats”. (2018). European Political Strategy Centre of the European Commission.

Galante, L. and Ee, S. (2018). “Defining Russian Election Interference: An Analysis of Select 2014 to 2018 Cyber Enabled Incidents”. Scowcroft Center for Strategy and Security, Atlantic Council.

Laurinavičius, M. (2018). “A Guide to the Russian Tool Box of Election Meddling”. International Elections Study Center.

Brattberg, E. and Maurer, T. (2018). “Russian Election Interference: Europe’s Counter to Fake News and Cyber Attacks”. Carnegie Endowment for International Peace.

Parks, M. (2018). “5 Ways Election Interference Could (and Probably Will) Worsen in 2018 and Beyond”. National Public Radio.

Greenberg, A. (2017). “Everything We Know About Russia’s Election-Hacking Playbook”. Wired.

Avoti:

Click to access Ukrainian-Election-Task-Force-Exposing-Interference-in-Ukraines-Democracy1.pdf

https://choice.npr.org/index.html?origin=https://www.npr.org/2018/12/17/677390345/new-reports-detail-expansive-russia-disinformation-scheme-targeting-u-s?t=1552850840530

https://elpais.com/elpais/2017/11/10/inenglish/1510329788_994258.html?rel=mas

https://elpais.com/elpais/2018/03/01/inenglish/1519922107_909331.html

https://www.bbc.com/news/technology-42342216

https://www.propublica.org/article/facebook-allowed-questionable-ads-in-german-election-despite-warnings

https://elpais.com/elpais/2017/10/01/inenglish/1506854868_900501.html

https://euobserver.com/eu-election/137756

https://elpais.com/elpais/2018/03/01/inenglish/1519922107_909331.html

https://www.theguardian.com/world/2017/nov/14/how-400-russia-run-fake-accounts-posted-bogus-brexit-tweets

https://www.reuters.com/article/us-france-security-facebook/facebook-cracks-down-on-30000-fake-accounts-in-france-idUSKBN17F25G

https://www.reuters.com/article/us-cyber-france-facebook-spies-exclusive/exclusive-russia-used-facebook-to-try-to-spy-on-macron-campaign-sources-idUSKBN1AC0EI

https://www.reuters.com/article/us-germany-elections-facebook/facebook-says-deleted-many-fake-accounts-in-german-campaign-idUSKCN1C22Q5

https://www.bbc.com/news/world-europe-43214136

https://www.politico.eu/article/russia-hacking-us-election-what-we-know/

https://www.theguardian.com/world/2017/may/08/macron-hackers-linked-to-russian-affiliated-group-behind-us-attack

https://www.theguardian.com/world/2019/jan/04/german-politicians-personal-data-hacked-and-posted-online

https://www.defenseone.com/threats/2016/08/exclusive-russia-backed-dnc-hackers-strike-washington-think-tanks/131104/

https://www.mcclatchydc.com/news/nation-world/national/national-security/article114208693.html

https://www.theguardian.com/world/2017/feb/10/russia-suspected-over-hacking-attack-on-italian-foreign-ministry

https://www.npr.org/2018/08/21/640453576/microsoft-says-russian-operation-targeted-u-s-political-groups-as-midterms-loom

https://www.reuters.com/article/us-germany-election-cyber/merkel-ally-cites-thousands-of-cyber-attacks-from-russian-ip-addresses-idUSKCN1BF1FA

Click to access EPRS_BRI(2018)614698_EN.pdf

https://www.thedailybeast.com/putins-party-signs-cooperation-deal-with-italys-far-right-lega-nord

https://www.theguardian.com/us-news/2018/dec/13/russian-spy-maria-butina-pleads-guilty-conspiracy

https://www.politico.eu/article/montenegro-nato-milo-dukanovicmurky-coup-plot/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s