Dezinformācija:
Kremlim lojālajā TV kanāla Россия 1 pārraidē „Кто против”, kas publicēts video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē YouTube [no 1:56:07 līdz 1:57:00 min.] tiek apgalvots, ka Latvijā ir radīts rusofobisks režīms, kurā krieviem ir atņemtas politiskās un vēlētāju tiesības. Tiek secināts, ka Latvijā tiek veidota aparteīda politika.
Dezinformācijas avots (no 1:56:07 līdz 1:57:00 min):
Atmaskojums:
Latvijas Republikas Satversme nosaka to, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības, tostarp personas, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesīgas saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Satversme nosaka arī, to, ka politiskās tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem, tāpat arī tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Etniskajai piederībai (tautībai) politisko vai vēlēšanu tiesību esamībā nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tam vai persona ir Latvijas valsts pilsonis vai nav. Ja persona, kuras tautība ir krievs, ukrainis vai latvietis ir Latvijas valsts pilsonis, visas politiskās tiesības viņam ir pieejamas. To, kas ir Latvijas pilsonis, raksturo Latvijas Republikas Pilsonības likuma 2.pants, savukārt 4.pants nosaka to, ka Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi. Turklāt nacionālo minoritāšu, tai skaitā krievu tautības iedzīvotāju, aizsardzību nosaka arī Latvijā spēkā esošā vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
Turpretī Latvijas nepilsoņu tiesības un pienākumus, kā arī pašu nepilsoņu statusu regulē likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Pamatojoties uz likuma normām, nepilsonim tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi. Turklāt tam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Papildus tam Latvijas Republikas Pilsonības likums nosaka to, ka sasniedzot 18 gadu vecumu [Latvijā pilngadība iestājas no 18 gadiem] personai, kurai ir nepilsoņa statuss, pašai ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību likumā norādītajā naturalizācijas ceļā. Katrā ziņā, Latvija ir demokrātiski atbildīga valsts, kura nenosaka represijas pret personu brīvu izvēli nenaturalizēties, tādējādi liedzot sev iespēju piedalīties valsts, kurā persona dzīvo, politiskās tiesības.
Kas attiecas uz aplamajiem apgalvojumiem par „aparteīda” politikas izvēršanu, ir jāatgādina, ka Kremlim lojālo mediju publiskotā informācija par „aparteīdu”, kas tiek veikts pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem atspoguļo tikai un vienīgi Kremļa regulāri izplatītos melīgos un Latviju diskriminējošos vēstījumus par krievvalodīgo diskrimināciju. Turklāt saskaņā ar 1973.gada 30.novembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemto Starptautisko konvenciju par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem, “aparteīda noziegums” ietver aparteīdam līdzīgu rasu segregācijas un diskriminācijas politiku un praksi, kāda tiek realizēta Dienvidāfrikā no 1948. līdz 1994.gadam. Aparteīda noziegumus raksturo vienas cilvēku rases grupas kundzība pār citu cilvēku rases grupu un tās sistemātisku apspiešanu, kas izpaužas, kā necilvēcīgas darbības gan sociālā, gan valsts likumdošanas līmenī izmantojot visus pieejamos instrumentus rases grupas vai grupu locekļu dzīvības, politisko, sociālo, ekonomisko un kultūras pamattiesību un brīvību atņemšanai.
Avoti:
The
Constitutio of the Republic of Latvia
https://likumi.lv/ta/en/en/id/57980-the-constitution-of-the-republic-of-latvia
Framework Convention for the Protection of National Minorities
Pilsonības likums
https://likumi.lv/doc.php?id=57512
Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības
Starptautiskā konvencija par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem
