Kremlis melo: Latvijas labās gribas influenceri – Tibeta un Zimbabve

Dezinformācija:

Prokremliskās ziņu aģentūras baltnews.lv un bb.lv ir savā propagandas zenītā. Latvija tiek nostādīta blakus Tibetai un Zimbabvei. Vienā no rakstiem tiek apgalvots, ka Latvija ir līdzvērtīga Zimbabvei. Kādā citā Kremļa gara darbā, atsaucoties uz žurnālistu Andreju Tatarčuku, Latvijas ieiešana ES 2004.g. tiek pielīdzināta tam kā Tibeta pievienojās Ķīnas Tautas Republikai (ĶTR) 1951.g. ar uzsvaru uz to cik ekonomiski un sociāli veiksmīga bija Tibetas pievienošanās ĶTR un cik ekonomiku un sociālo neatkarību degradējoša bija Latvijas pievienošanās ES 2004.g..

https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2019/05/21/latviyu-mozhno-sravnit-s-zimbabve-umiraem-udarnymi-tempami

https://baltnews.lv/authors/20190512/1022999051/chine-cesis-latvia-tibet.html?fbclid=IwAR2uqiF1P3t4M4bsXeLo5ATUJf3R7Xt_h1XFgaC92WSj-YJvhwQIbP80K60

Atmaskojums:

Prokremliskā ziņu vietnes bb.lv publikācijā tiek nekorekti salīdzinātas divas politiski, ekonomiski un ģeogrāfiski atšķirīgas valstis. Par to liecina ne tikai United Nation sniegtā informācija par konfliktiem reģionā un to izraisīto pārtikas krīzi Āfrikas reģionā, tai skaitā Zimbabvē. Arī The Guardin informē par saspringto politisko situāciju valstī, tai skaitā informācijas un vārda brīvības ierobežošanu.

Turklāt saskaņā ar Tautas attīstības indeksa (Human Developement Index (HDI)) datiem Zimbabve, starp indeksā iekļautajām 189.valstīm, ierindojas tikai 156. vietā kā zemu attīsta, savukārt Latvija ieņem 41.vietu. Arī World Bank sniegtā informācija liecina par to, ka Zimbabves ekonomika šobrīd stagnē un piedzīvo būtisku krīzi. Valsts saskaras ar problēmām, kas saistītas ar fiskālo konsolidāciju un nepieciešamību stabilizēt finanšu sektoru.

Savukārt apgalvojumiem, kurus izvirzījis žurnālists Andrejs Tatarčuks, mēģinot salīdzināt divus nesalīdzināmus procesus, nav pilnīgi nekāda seguma, jo tiek salīdzināta Latvija, kas brīvprātīgi iestājās ES ar Tibetu, kas vardarbīgā ceļā tika pievienota ĶTR .

Saskaņā ar Freedom House rank 2019 veiktajiem pētījumiem Tibeta ieņem 1.vietu, kā visnebrīvākā teritorija pasaulē, turpretī Latvija ierindojas starp pasaulē brīvākajām valstīm. No veiktā pētījuma izriet, ka tibetiešiem ir vēl mazāk pilsonisko un politisko tiesību nekā ķīniešiem, kurus tāpat kā tibetiešus pārvalda Ķīnas komunistiskā partija. Ziņojumā arī teikts, ka Ķīna izmanto Tibetas bagātos dabas resursus, tostarp zeltu, varu un ūdeni, lai veicinātu Ķīnas ekonomisko un rūpniecisko paplašināšanos. Savukārt lai nodrošinātu piekļuvi resursiem un uzlabotu kontroli pār tibetiešiem, Ķīna ir pārvietojusi vairāk nekā divus miljonus tibetiešu nomadu no zemes, kuru viņi ir apdzīvojuši paaudzēm uz barakām līdzīgām pilsētām. Tibetieši joprojām protestē pret ĶTR izvērsto ekspansiju un ierobežojošo politiku, protesta nolūkos notiek tibetiešu, galvenokārt mūku un mūķeņu, pašaizdedzināšanās.

Neapskaužamā situācija Tibetā tiek iekļauta arī Eiropas Parlamenta (EP) dienas kārtībā. Saskaņā ar EP 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Tibetā tiek ziņots, ka Ķīnas Tautas Republikas iestādes, izmanto nesamērīgu spēku un ierobežo vārda, biedrošanās un pārliecības brīvību kā arī izvērš rasu diskrimināciju pret Tibetiešiem. Arī EP 2019. gada 18. aprīļa rezolūciju par Ķīnu norāda uz to, ka reliģisko un etnisko minoritāšu stāvoklis un situācija kopumā Tibetā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies, jo Ķīnas valdība, aizbildinoties ar drošību un stabilitāti, plašā spektrā ierobežo cilvēktiesības un nežēlīgi apspiež tibetiešu identitāti un kultūru.

Tāpat EP atbalsta principus, kas ietverti priekšlikumā “Memorands par tibetiešu patiesu autonomiju”, kuru Viņa Svētības Dalailamas sūtņi 2008. gadā ierosināja saviem Ķīnas partneriem un kurš veido pamatu Tibetas jautājuma reālam un ilgtspējīgam politiskam risinājumam un aicina Ķīnas Tautas Republikas iestādes piešķirt Tibetas vēsturiskajai teritorijai nozīmīgu autonomiju.

Turpretī Latvija Eiropas Savienībā iestājās labprātīgi, nezaudējot valsts suverenitāti un pašnoteikšanās spēju. Turklāt Latvijas dalība ES nekādi nav degradējusi valsti vai tās ekonomisko attīstību. Lai gan Latvijai tāpat kā citām dalībvalstīm ir jāveic finanšu iemaksas, tās ir taisnīgas un atbilstīgas katras dalībvalsts iespējam, turklāt nauda, ko Latvija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un citus. Bez tam Latvijas Ekonomikas ministrijas publicētie dati arī liecina ka, pēdējo gadu laikā Latvijas Ekonomikas visai straujā izaugsme turpinās un pateicoties investīcijām un eksportam, iekšzemes kopprodukts ir audzis pat straujāk par prognozēto.

Hunger surges amid deadly conflicts, poor weather conditions in many countries – UN agriculture agency

https://news.un.org/en/story/2018/06/1011601

Zimbabwe high court orders government to restore full internet

https://www.theguardian.com/world/2019/jan/21/zimbabwe-high-court-orders-government-to-restore-full-internet

Human Developement Index Data:

http://hdr.undp.org/en/2018-update/download

Zimbabwe: http://hdr.undp.org/en/countries/profiles/ZWE

Latvia: http://hdr.undp.org/en/countries/profiles/LVA

The World Bank:

http://www.worldbank.org/en/country/zimbabwe/overview

EU Latvia overview:

https://europa.eu/european-union/about-eu/countries/member-countries/latvia_en

Tibetan monks protest Chinese rule (Lhasa Protests), 2008

https://nvdatabase.swarthmore.edu/content/tibetan-monks-protest-chinese-rule-lhasa-protests-2008

Freedom House rank

https://freedomhouse.org/report/freedom-world/freedom-world-2019/map

https://freedomhouse.org/report/freedom-world/2019/tibet

https://www.freetibet.org/about/human-rights

2018. gadā saglabāsies stabila Latvijas ekonomikas izaugsme

https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/20739-2018-gada-saglabasies-stabila-latvijas-ekonomikas-izaugsme

ES – Latvja, Budžets un finansējums

https://europa.eu/european-union/about-eu/countries/member-countries/latvia_lv

Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Tibetā

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2012-0257+0+DOC+XML+V0//LV

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli

http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0422_LV.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s