Kremlis šausmās: Informācija par rīcību krīzes situācijā kļūst par apdraudējumu Krievijai

Š.g. jūlija beigās krievvalodīgo mediju telpā izvērtās plašas diskusijas par Latvijas Aizsardzības ministrijas izstrādāto bukletu “Kā rīkoties krīzes situācijā”. Vairāki Kremļa propagandas kanāli atrada veidu, kā bukleta izdošanu padarīt par daļu no Latvijas nomelnošanas kampaņas. Izmantojot tā saucamos “ekspertus”, Kremlim lojālie mediji publicējuši vairāku militāro ekpertu viedokli par bukletā norādīto rīcības plānu.

 KF militārais eksperts, bijušais pulkvedis,Viktors Ļitovkins, komentējot situāciju, norādījis, ka Latvijas varas iestādēm nekas cits neatliek kā turpināt biedēt valsts iedzīvotājus ar KF iespējamo agresiju, tādējādi attaisnojot huligānu no NATO kontingenta klātbūtni valstī. V.Ļitovkins īpaši uzsvēris, ka atšķirībā no NATO, pēdējo 30 gadu laikā, Krievija nevienam nav uzbrukusi un tieši tieši tāpēc tapis Latvijas Aizsardzības ministrijas izdotais buklets – ar mērķi nomelnot KF un novērst parasto iedzīvotāju uzmanību no ļaunā NATO.

Tas gan ir ļoti pārdrošs apgalvojums, īpaši ņemot vērā to, ka 2008.gadā Krievijas vadība nolēma ar militāru spēku iejaukties Gruzijas iekšpolitisko jautājumu risināšanā. Konflikts tika nodēvēts par “piecu dienu karu”. Konflikta laikā Gruzijā gāja bojā 408 cilvēki — gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji. Neaizmirsīsim arī Krimas okupāciju 2014. gadā, kas izraisīja starptautisku krīzi, Krievijas Federācijai veicot bruņotu iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā. Tam sekoja Donbasa karš Ukrainā, kura laikā Krievijas atbalstītie separātisti pašpasludināja t.s. Doņeckas un Luhanskas Tautas republikas, kur joprojām norisinās bruņoti konflikti. Tas ir karš, kurš prasījis vairāk nekā 13 000 dzīvības. Te nu bija miermīlīgā un “pūkainā” Krievijas Federācija kas jau 30 gadus dzīvo mierā un saticībā ar citām zemēm un nav izmantojusi spēku savu interešu virzīšanai. Protams, nevar noliegt, ka NATO karavīri tiek sūtīti uz karstajiem punktiem plaša spektra krīzes vadības operācijās un misijās, tostarp civilo ārkārtas situāciju misijās – taču tas tiek darīts, lai palīdzētu risināt konfliktus un glābtu nevainīgus pamatiedzīvotājus, nevis iekarotu un okupētu teritorijas, kuras pēc tam pievienotu, kādai no līdervalstu teritorijām.

Piemēram, Krievijas žurnāla “Nacionalnaja oborona” galvenais redaktors Igors Korotčenko paudis līdzīgu viedokli, sakot, ka Latvijas varas iestādes biedē iedzīvotājus – latvieši esot šausmās saņemot bukletu, kurā teikts kā rīkoties kara gadījumā ar Kreiviju. Viņš uzsvēris, ka šāda rīcība iet roku rokā ar “politisko paranoju”, kas jāārstē ar sankcijām. Tāpēc viņš uzskata, ka “miermīlīgajai” Krievijas Federācijai ir nekavējoties jāaptur Krievijas kravu plūsma caur Latvijas ostām, jo tikai tā var palīdzēt Latvijai atgūt “veselo saprātu”.

Jāatzīst gan, ka ņemot vērā iepriekš tekstā apsrakstītos Kreivijas Federācijas veiktos militāros uzbrukumus pēdējo 12.gadu laikā, Baltijas valstu satraukums par iespējamu kaimiņavalsts agresiju nav tik nepamatots. Īpaši ņemot vērā publiskajā telpā nereti izskanošus apgalvojumus, ka vēstuiriski Baltijas valstis ir KF “īpašums”. Līdzīgi mīti par Krimu  tika propagandēti jau pirms Krimas okupācijas un turpinājās arī pēc tās. Turklāt tāpat kā Baltijas valstis, Ukraina arī Gruzija ir bijušās PSRS valstis, tātad Kremļa uztverē Kreivijai piederošas teritorijas. Tostarp KF mediju telpā nereti tiek propagandēts par plāniem pakāpeniski atjaunot Padomju savienību tās orģinālajā sastāvā. Attiecībā uz apgalvojumu par bukletā norādīto “gatavošanos karam ar Krieviju”, īsti neatbilst patiesībai, jo buklets orģināli ir paredzēts sabiedrības informēšnai par gatavību katastrofu, pandēmiju vai karadarbības rezultātā (nenorādod konkrētu agresoru). Līdzīgu bukletu ir izveidojusi arī Zviedrija, kas jau 2018.gadā ir izdevusi  brošūru rīcībai “krīzes vai kara” gadījumā. Līdz ar to tas nav nekas neparasts – nodrošināt valsts iedzīvotājus ar informāciju par rīcību krīzes situācijā.

Savukārt Krievijas Federālā ziņu aģentūra, netieši, bet tomēr atzina, ka Krievijas Federācija 1940.gadā okupēja Latviju. Līdztekus ziņai par Latvijas valsts iedzīvotāju gatavošanu karam un bukletu izplatīšanas veida kritizēšanai tika komentēts bukletā minētais aicinājums „nesadarboties ar okupācijas varas pārstāvjiem”. Kontekstuāli uzsverot latvijā dzīvojošo krievvalodīgo piederību jeb vēsturiskās paliekas no okupācijas varas. Turklāt arī rafan.ru vairākkārt uzsvēra, ka bukletā tiek runāts par gatavošanaos karam ar Krieviju, kas var tikt traktēts jau kā apzināts solis sabiedrības maldināšnas nolūkā, jo kā jau tika noskaidrots, bukletā nav minēts agresors, bet doti vispārēji informatīvs ziņojums rīcībai krīzes situācijā. Vēl viens lielsisk piemērs, kā darbojas Kremļa propagandas mašīnērija – kurš tagad maldina un biedē sabiedrību?

Avoti:

Propagandas:

https://sputniknewslv.com/world/20200725/14100901/eksperts-paskaidroja-kadel-latvijas-varasiestades-biede-savus-iedzivotajus-ar-karu.html

https://lv.baltnews.com/Russia_West/20200726/1024067783/Ekspert-paranoyya-Latvii-v-otnoshenii-Rossii-lechitsya-sanktsiyami.html

https://riafan.ru/1296682-minoborony-latvii-gotovit-zhitelei-k-voine-i-prizyvaet-ne-sotrudnichat-s-okkupantami

Gruzijas kars:

https://www.sargs.lv/lv/musdienu-vesture/2018-09-12/piecu-dienu-kars-kaukaza

Krima:

https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-06-02/krievija-okupeto-krimu-parvertusi-par-uzbrukuma-placdarmu

Donbasa:

https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2019-11-26/kars-ukraina-snaiperu-un-moderno-tehnologiju-kars

NATO misijas:

https://www.mod.gov.lv/lv/nato/par-nato/nato-aktivitates

Из рук в руки: кто и за какую сумму купил Прибалтику

https://lv.baltnews.com/riga_news/20190505/1022932663/iz-ruk-v-ruki-kto-i-za-kakuyu-summu-kupil-pribaltiku.html

Mīti par Krimu:

https://ru.krymr.com/a/27607694.html

Buklets:

https://www.sargs.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-situacija

Zviedru buklets:

https://www.cbc.ca/news/world/sweden-war-brochure-1.4673655

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s